Misionāra Ēsterbloma (Österblom) piemiņas akmens
Baznīcas dārza dienvidu daļā atrodas 1936. gadā misionāram Lars Johan Ēsterblomam veltītais piemiņas akmens. Ēsterbloms ieradās Vormsi salā 1873. gadā. 13 gadu laikā viņš atstāja tautas izglītošanas un gara audzināšanas dzīvē nozīmīgas pēdas, nodibināja trīs skolas un vairākus lūgšanas namus. 1887. gadā Ēsterbloms bija spiests doties prom no salas.
Piemiņas akmens krasta zviedru aktīvistam Hans Pöhl
Hullo ciemā atrodas Hans Pöhl uzstādītais piemiņas akmens. Pöhl bija viens no pirmajiem krasta zviedru inteliģences un nacionālās atmodas pārstāvjiem. 1920-tajos gados viņš bija Igaunijas zviedru pārstāvis Igaunijas Republikas valdībā un vienlaikus skolotājs Noarootsi un arī Tallinā.
Parunikivi (Barona akmens)
Vormsi pēdējā barona Otto Friedrick Fromhold von Stackelberg piemiņas akmens jeb Parunikivi “atrodas Hullo ciemā ne visai dziļi mežā. Akmens apkārtmērs ir 20,6 m un augstums 2,4 m, tilpums 40 m3 (H. Viiding, 1986). Pie biedrības nama uz lielā ceļa ir attiecīgs ceļa rādītājs. Pēc tautas nostāstiem pēdējā Vormsi barona iecienīta pastaigu vieta bijusi šī akmens tuvumā. Akmenī ir iekalts teksts: “Tēvam no mīlošajiem dēliem“.
Huitbergi koraļļu rifs
Viena no Vormsi valdzinošākajām vietām ir salas vidū egļu meža apskautais Huitbergi kaļķakmens paugurs. Vairāk nekā 400 miljonus gadu vecais, ledus noslīpētais koraļļu rifs ir veidojies no ordovikā siltajā un seklajā jūrā dzīvojušo radību pārkaļķotajiem gliemežvākiem. Kaļķakmens atseguma vietās, kas brīvas no sūnu seguma, var redzēt fosilijas, kaļķakmens iedobumos labu vietu augšanai ir atradušas aizsargājamās papardes.
Vargstein jeb Hundikivi (Vilkakmens)
Kersleti ciema tuvumā mežā esošā Hundikivi apkārtmērs ir 18,7 m un augstums 2,5 m. Plakanais laukakmens ar četrstūra pamatni ir vietām klāts ar ķērpjiem. Akmeni šķērso liela horizontāla plaisa.
Smen
Smen jeb sepakivi (kalēja akmens) ir lielākais salas vadakmens. Akmens atrodas Borrby ciemā Knutera viensētas bijušajās ganībās, tā apkārtmērs ir 22,6 m un augstums 4,2 m. Dižakmens ir no rapakivi granīta un pēc savas formas atgādina kalēja laktu. Augšdaļa ir lēzena ar slīpumu uz dienvidrietumiem. Akmens ir bagātīgi klāts ar ķērpjiem. Dižakmens ziemeļaustrumu daļa ir gandrīz pilnībā virs zemes, dienvidaustrumu daļa acīmredzot atrodas zemē līdz 1,5 metru dziļumā. Pēc tautas nostāstiem uz dižakmens daži zemnieki esot paglābušies tatāru laupīšanas iebrukumu laikā 1575. gadā, gāžot tiem virsū verdošu ūdeni un apmētājot ar akmeņiem.
Kirikukivi (Baznīcas akmens)
Vadakmens Norrby ciemā. Akmens garums ir 7,8 m, platums 7,3 m, augstums 5,6 m, apkārtmērs 25-30 m. Akmens ir no rapakivi granīta un atrodas Kerkgrunne salas ziemeļu piekrastes ūdenī, un ir viegli atrodams. Akmens atrodas Veinamere rezervātā. Raksturīga pazīme ir 1851. gada ūdens līmeņa atzīme akmens austrumu pusē. Senāk akmeni kā ligzdošanas vietu izmantoja kāds ērglis (Eibefolke, 1851), tāpēc akmens nosaukums ir arī Eernstain jeb ērgļa akmens.