Uz salas ir atrastas 3 rāpuļu un tikpat daudz abinieku sugas. Atzīmējams ir smilšu krupis (Bufo calamita), kurš dzīvo seklajās piekrastes peļķēs. No aizsargājamām sugām uz salas vēl ir sastopams garausainais sikspārnis (Plecotus auritus). Uz salas ir novērotas 25 lielāku un mazāku zīdītāji sugas, citu starpā arī lūsis (Felis lynx). Īpaši daudz ir mežacūku (Sus scrofa) un katru gadu uz salas iemaldās kāds lācis.
211 putnu sugas
Uz Vormsi salas ir novērotas 211 putnu sugas, no kurām īpaši jāatzīmē uz salas ligzdojošie jūras ērgļi (Haliaetus albicilla) un dzērves (Grus grus). Šeit ir sastopami arī lielie piekūni (Falco peregrinus), ūpji (Bubo bubo), lielais dumpis (Botaurus stellaris), Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzi). Lielā skaitā ir griezes (Crex crex), kas citur Igaunijā ir sastopamas reti. Pieturas vieta gājputniem Vormsi salu šķērso divi svarīgi putnu migrācijas ceļi: viens iet pāri Hāpsalu Tagalahe līcim un Noarootsi pussalai tālāk Virtsu un Līvu līča virzienā; otrs no Põõsaspea zemesraga pāri Vormsi ziemeļu piekrastei Tahkuna virzienā. Pavasarī un rudenī pelna ievērību baltvaigu zosu (Branta leucopsis) un citu zosu pārlidojumi, rudenī bieži vien dzērves noklāj laukus tā, ka tie ir gluži pelēki.